Pagājušajā gadsimtā netālu no Teksasas dzīvoja viens lauksaimnieks, kuram piederēja vairāki zemesgabali. Tāpēc ka laiki bija tik smagi, ka viņš bija spiests pārdot tos zemes gabalus, lai varētu pabarot savu ģimeni. Vienu dienu pie lauksaimnieka atnaca naftas kompānijas pārstāvis un teica:" Kungs, mēs domājam, ka uz jūsu zemes var atrast naftas atradnes". Ļaujiet mums urbt un ja mēs atklasim naftu, mēs samaksāsim ka katru bareli naftas. Lauksaimnieks atteica, eh man tāpat nav ko zaudēt :" Ok, daram".

No pirmās reizes 100 000 bareļu naftas iztecēja arā, šāda bija pasaules iepazīstināšana ar Spendltop, pati bagātākā naftas atradnes vieta visā vēsturē. No šis atradnes izveidojās 3 naftas kompānijas, minētais lauksaimnieks kļuva par uzreiz par miljonāru. Hmm, vai pa tiešām?

Redz viņš jau bija miljonārs, kad nopirka to zemi, kurā bija apslēpusies nafta. Iekams naftas kompānija nesāka urbt pēc naftas uznesa to augšpusē un nogādāja to tirgū, tai nebija īstas vērtības.

Ar vairums cilvēku tā arī ir, viņos iekšā mīt, tāds liels potenciāls, bet iekams viņi to izkopj, uznes virspusē un liek priekšā tirgum, viņi neapzināsies pat niecīgu no priekšrocībām un labumiem, ko tie var paveikt savā, savu draugu, savas sabiedrības un citu labā.

Manuprāt, šis lauksaimnieka un naftas stāsts lieliski atspoguļo cilvēka iekšējos dotumus un pilnīgi piekrītu Z.Ziglara teiktajam.

Kādas ir jūsu domas?

Lubię to!